6. nodarbība: Intelekta tests
Valstīs ar zinātniski pamatotu disleksijas noteikšanas sistēmu tas netiek pieprasīts, jo pēc skolēna sasniegumiem skolā ir skaidrs, vai viņa intelekts ir vecumam atbilstošās robežās. Latvijā uz to droši vien uzstāj. Intelekta testu var veikt, lai izslēgtu garīgo atpalicību un vecākiem būtu pārliecība, ka ar viņu bērnu “viss ir kārtībā”. No otras puses – ja bērna intelekts ir vidējs vai augstāks par vidējo, vecākiem ir jāseko, lai bērna disleksija/disgrāfija netiktu ignorēta. Tāda ilgus gadus ir bijusi Latvijas speciālistu pieeja, sekojot šeit saglabātajai padomju tradīcijai, ka disleksija ir iespējama tikai kombinācijā ar garīgo atpalicību vai pazeminātu intelektu, to vienmēr ignorējot pie vidējām vai augstām, vai ļoti augstām kopējām spējām.
Intelekta tests ir cilvēka kognitīvo spēju (tās ir spējas, kuras dzīves laikā būtiski nemainās) tests, kuru nedrīkst veikt akadēmisko prasmju izaugsmes noteikšanai. Diemžēl Latvijā pastāv arī šāda prakse, ka skolēnus ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem aicina veikt atkārtotu intelekta testu, lai saprastu, “kas notiek” ar viņu akadēmisko prasmju attīstību. Tā ir absurda un nepamatota prasība, kas vecākiem ir jānoraida, pieprasot skolai veikt lasīšanas un rakstīšanas izvērtējumu, nevis darīt to, kam atkal nav nekāda ietekme uz skolēna iespējām mazināt savu disleksiju/disgrāfiju.
