Disleksijas definīcija
Disleksija ir grūtības lasīt un rakstīt, neskatoties uz to, ka cilvēkam ir normāls intelekts, laba redze un dzirde, adekvāta motivācija, atbilstoša apmācība un pietiekami labi sociālekonomiskie apstākļi. Daudziem cilvēkiem disleksija izpaužas tā, ka pastāv liela atšķirības starp cilvēka lasītprasmes līmeni un to līmeni, kādam būtu jābūt viņa vecumā. Neskatoties uz to, ka nepastāv viena kopēja disleksijas definīcija, daudzas no tām ir ļoti līdzīgas viena otrai. (Bright Solutions for Dyslexia, 2020).
Šajā Pirmā moduļa nodaļā aplūkosim vairākas disleksijas definīcijas, ko sniedz dažādas profesionāļu grupas, kas apvienojušās ar disleksijas izpēti saistītās organizācijās – Starptautiskā Disleksijas asociācija (International Dyslexia Association), Lielbritānijas Disleksijas asociācija (British Dyslexia Association), Eiropas Disleksijas asociācija (European Dyslexia Association) un Pasaules Neiroloģijas federācija (World Federation of Neurology) un citas.
Pasaules Neirologu federācija 1968
“Disleksija ir konstitucionālas izcelsmes traucējums, kas izpaužas kā grūtības iemācīties lasīt, rakstīt vai apgūt pareizrakstību, neskatoties uz vecumam atbilstošu apmācību, pietiekami labu intelektu un sociālkulturālām iespējām”. (Dyslexia is a disorder of constitutional origin manifested by a difficulty in learning to read, write or spell, despite conventional instruction, adequate intelligence, and sociocultural opportunity). (Catts, 1989).
Eiropas Disleksijas asociācija
Disleksija ir termins, kas apzīmē izteikti lielas grūtības apgūt lasīšanu, rakstīšanu un pareizrakstību. Balstoties uz vairāk nekā desmit gadus ilgu intensīvu pētniecības periodu, asociācija nošķir lasīšanas traucējumus, pareizrakstības traucējumus un abu to kombināciju. Disleksija ir termins, ko daudzi cilvēki izmanto, lai apzīmētu kombinēto traucējumu. (EDA, 2021).
Lielbritānijas Disleksijas asociācija
Disleksija ir mācīšanās dažādības forma, kas galvenokārt ietekmē lasīšanas un rakstīšanas prasmes. (BDA, 2010).
Starptautiskā Disleksijas asociācija
Mūsdienās visaptverošākā un visbiežāk izmantotā ir Starptautiskās Disleksijas asociācijas formulētā disleksijas definīcija: “Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes. Šīs grūtības parasti nosaka fonoloģiskais deficīts. Lasīšanas grūtības bieži ir negaidītas, salīdzinot ar citām cilvēka kognitīvajām spējām un labu, vecumam atbilstošu apmācību. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert grūtības saprast lasīto un samazinātu lasīšanas pieredzi, kas savukārt ietekmē vārdu krājuma attīstību un vispārējās zināšanas”. (https://dyslexiaida.org/definition-of-dyslexia/, skatīts 09.04.2021.)
Šī ir ļoti precīza definīcija, jo tā norāda galveno disleksijas cēloni – fonoloģisko deficītu, kas ir pamatā tam, ka cilvēkam ir grūti sasaistīt runu/mutvārdu valodu ar rakstu valodu.
Latvijā oficiāli netiek izmantota šī disleksijas definīcija, pēc tās nenotiek arī disleksijas diagnosticēšana. Jautājums par to, kas ir disleksija Latvijas izglītības sistēmas un nozares speciālistu skatījumā, paliek atklāts. Šajā mācību kursā mēs izmantosim starptautiski aprobētu izpratni par to, kas ir disleksija, ignorējot tās vietējos variantus, lai kādi tie arī būtu, jo tie nebalstās uz pētījumiem, bet gan tikai uz novecojušiem viedokļiem un izglītības praksēm.
