Individuālais izglītības plans
- Kas ir IIP?
Kā jau iepriekš norādīts trešajā modulī, ir ļoti svarīgi, lai skolotāji mācītu un no-drošinātu mācību materiālus atbilstoši katra skolēna zināšanām, stiprajām pusēm un interesēm. Individuālais izglītības plāns (IIP) ir viens veids, kā to panākt. IIP ir vairākas būtiskas funkcijas:
- tas rada koordināciju starp skolotājiem – palīdzības nodrošinātājiem, – vecākiem un skolas administrāciju;
- IIP sagaida no skolēna augstus akadēmiskos standartus, nodrošinot to, ka plāna mērķis ir maksimāli izmantot skolēna intereses un stiprās puses;
- plānā tiek paredzēta arī paša skolēna interešu aizstāvības prasmju veidošana;
- plānā 2–3 gadus pirms skolēns beidz vidusskolu tiek strādāts pie pārejas pakalpojumiem, lai skolēns varētu veiksmīgi uzsākt mācības nākamajā izglītības līmenī;
- skolēni paši piedalās regulārajās IIP sapulcēs, tas dod viņiem iespēju praktizēt sociālās, interešu aizstāvības un komunikācijas prasmes, kuras viņiem būs nepieciešamas nākotnē;
- skolēna ārpusskolas aktivitātēm un interesēm ir svarīga loma IIP izstrādes procesā, lai nodrošinātu to, ka skolēns nezaudē savas spējas un neatsakās no savām interesēm;
- IIP ir jāizstrādā tā, lai tas būtu maksimāli viegli saprotams skolas administrācijai, skolotājiem, vecākiem un skolēnam pašam.
IIP ir speciālās izglītības sine qua non komponents, bez kura nepastāv speciālā izglītība. Plāna izstrādes nosacījumi var būt atšķirīgi katrā valstī, bet IIP izstrāde un realizācija skolēniem ar speciālām vajadzībām daudzās valstīs ir noteikta ar likumu un ir ļoti tuva Eiropas Speciālo vajadzību aģentūras aprakstītajam modelim, kas arī pārstāstīts šeit.
“Individuālais izglītības plāns var būt veids, ar kuru speciālajā izglītībā tiek ielikts speciālais.”1 Tajā parādās tas, kas parasti nav iekļauts un nav pamanāms mācību programmā; plāns nosauc specifiskas kompensējošas pieejas un īpaši izstrādātu apmācību konkrētajam skolēnam.
“Individuālais izglītības plāns ir dokuments, kas ir veidots konkrētam skolēnam un kas nosauc specifiskus mācīšanās mērķus, kas ir jāsasniedz noteiktā laikā, kā arī mācīšanās metodes, resursus un atbalstu, lai sasniegtu šos mērķus.”2
- IIP sagatavošanas dalībnieki
IIP izstrādē piedalās šādas personas:
- IIP koordinators (cilvēks, kas ir atbildīgs par visu IIP izstrādes procesu);
- skolu sistēmas pārstāvis;
- skolēna vecāki;
- skolēns;
- vispārējo mācību priekšmetu skolotājs/i;
- speciālās izglītības skolotājs;
- skolas vai izglītības psihologs;
- citas personas, kurām ir īpašas zināšanas par skolēnu.
Katrs no IIP procesa dalībniekiem dod savu ieguldījumu IIP izstrādē. Viņi sniedz būtisku informāciju, kas jāiekļauj IIP, strādā kopā kā līdzvērtīgi komandas biedri. Katrs no viņiem procesam pievieno informāciju, kas uzlabo komandas izpratni par skolēnu un to, kādi pakalpojumi skolēnam nepieciešami. Jūs, būdams skolotājs, droši vien zināt visvairāk par skolēna spējām, funkcionēšanu un grūtībām mācību stundā. Skolotājam jābūt gatavam sniegt savus novērojumus par skolēnu. Šāda atklāta pieeja radīs kopējas atbildības atmosfēru to profesionāļu vidū, kas māca skolēnu ar disleksiju.
- IIP komponenti
Lai pieņemtu lēmumus par to, kādi speciālās izglītības un citi ar to saistīti pakalpojumi skolēnam ir nepieciešami, IIP komanda parasti izvērtē skolēna līdzšinējos rezultātus. Izvērtējums var ietvert arī pārbaudes darbus klasē, testus, kas veikti, lai noteiktu, vai skolēnam ir nepieciešama speciālā izglītība, skolotāju, vecāku, skolas administrācijas un citu iesaistīto profesionāļu novērojumus (Latvijā tas būtu logopēda un psihologa izvērtējums, vēlams – izmantojot normētus, atbilstošus testus, ne pašrocīgi piemērotus instrumentus, kurus speciālisti arī pašrocīgi interpretē).
IIP komanda izskata visu informāciju un secinājumus no formāliem un neformāliem izvērtējumiem, lai iegūtu maksimāli plašu informāciju par skolēna akadēmiskajām un sociālajām prasmēm skolas vidē. Šī informācija palīdz IIP komandai raksturot skolēna pašreizējo akadēmisko sniegumu, kas būs pamatā IIP veidošanai, un tas noteiks to, kāda apmācība un darbs ar skolēnu tiks veikts mācību gadā. Ikviens skolēna panākums būs solis uz to, lai viņš pietuvotos savas klases/vecuma zināšanu normai.
IIP iekļaujamie komponenti:
- skolēna spēju, prasmju un talantu veids un pakāpe;
- skolēna speciālās izglītības vajadzības un to ietekme uz viņa akadēmisko attīstību;
- skolēna pašreizējais mācību sasniegumu līmenis;
- speciālās izglītības un citi saistītie atbalsta pakalpojumi, kas jānodrošina skolēnam, lai viņš iegūtu maksimālu labumu no savas izglītošanās un varētu piedalīties skolas dzīvē;
- kur nepieciešams, jānorāda speciālās izglītības un saistītie pakalpojumi, kas jānodrošina skolēnam, lai viņš veiksmīgi pārietu no pirmsskolas uz skolas izglītību;
- kur nepieciešams, jānorāda speciālās izglītības un saistītie pakalpojumi, kas jānodrošina skolēnam, lai viņš veiksmīgi pārietu no sākumskolas uz vidējā posma izglītību;
- mērķi, kas skolēnam jāsasniedz periodā, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.3
- IIP mērķi
Nākamais solis ir noteikt IIP mērķus, kas ir specifiski, izmērāmi, skaidri noteikti, reāli un sasniedzami noteiktā laika posmā. Angļu valodā izmanto akronīmu SMART – specific, measurable, agreed, realistic and time bound, lai noteiktu specifiskus mērķus un īsāka termiņa uzdevumus.
Specifiski mērķi un uzdevumi tiek noteikti akadēmiskajai izaugsmei un sociālajām prasmēm. Termini “mērķi” un “uzdevumi” dažkārt liekas esam viens un tas pats. IIP starp tiem ir būtiska atšķirība. Mērķiem, kas noteikti visam mācību gadam, jānodrošina skolēnam iespēja progresēt vispārējā mācību programmā. Uzdevumi ir izaugsmes pakā-pieni un īstermiņa soļi, lai sasniegtu mērķi (kopēja akadēmiskā prasme sadalīta apakšprasmēs). Gan mērķiem, gan uzdevumiem ir skaidri jānosauc zināšanas un prasmes, ko skolēns apgūs un tas, kā viņa progress tiks konstatēts (izmērīts). Izaugsmes mērījums var būt objektīvs pārbaudes darbs vai arī kādas darbības (piemēram, iesaistīšanās diskusijā) uzskaite vai piemērotas mācību vides nodrošinājums un tā pozitīvās ietekmes mērījums (piem., datora izmantošanas rakstu darbos ietekme uz satura kvalitāti).
Mērķiem un uzdevumiem ir jābūt reālistiskiem un atbilstošiem, bet tajā pašā laikā tie nedrīkst ierobežot skolēna izvēles iespējas. Mērķiem un uzdevumiem ir jābūt ierobežotiem laikā, lai IIP komanda varētu izvērtēt skolēna izaugsmi noteiktos intervālos. Parasti tas tiek darīts divas reizes mācību gadā.
- IIP iekļaujamo uzdevumu un mērķu piemēri
Mērķis: Mārtiņš uzlabos lasītā teksta izpratni, izmantojot šādus objektīvus rādītājus:
- spēs noteikt teksta galveno domu 4 no 5 gadījumiem;
- saskatīs tekstā sniegtās informācijas daļu saistību 4 no 5 gadījumiem;
- pareizi noteiks notikumu hronoloģisko secību – kas notika sākumā, vidū, beigās – tikko izlasītā stāstā, pagātnes notikumā vai situācijā;
- apkopjot informāciju, spēs atstāstīt tekstu, iekļaujot tajā svarīgo informāciju, bet izlaižot nesvarīgas detaļas.
Mērķis: Valdis uzlabos rakstītprasmi līdz 9. klases līmenim satura un argumentu (ideju) analīzē, mērķa konstatācijai tiks vērtētas viņa esejas un citi rakstu darbu paraugi, ņemot vērā vai:
- rakstu darbos ietverta galvenā doma un tēmu papildinošas detaļas;
- Valdis ir izmantojis un izpētījis vismaz vienu avotu, lai parādītu zināšanas par attiecīgo tēmu;
- Valdis ir spējis uzrakstīt skaidras, koncentrētas galvenās idejas un papildinošās detaļas par rakstu darbu;
- Valdis ir iekļāvis tekstā tēmai atbilstošus faktus un detaļas;
- Valdis ir pierakstījis idejas, kas nepieciešamas mācībām un iekārtojis žurnālu jaunas informācijas fiksēšanai;
- Valdis ir spējis 70 % gadījumu pareizi atbildēt uz jautājumiem: kas? ko? kur? kad? un kāpēc? par jebkuru tekstu.
Vārdi, ko lietot mērķu un uzdevumu formulēšanai:4
- nosaukt (mutiski vai rakstiski);
- uzrakstīt;
- atrast atbilstošo;
- atšķirt (izvēloties, iezīmējot vai sadalot grupās);
- iemācīties no galvas/nosaukt;
- identificēt;
- atrast;
- uzskaitīt;
- sagrupēt;
- salikt secībā;
- salīdzināt;
- aprakstīt;
- konstruēt (uzzīmēt, izgatavot, uzcelt);
- demonstrēt (veikt kādu demonstrējumu ar vai bez vārdiska paskaidrojuma).
IIP saturā jāiekļauj:
- specifiski izglītības pakalpojumi, ko nepieciešams nodrošināt skolēnam;
- programmas pielāgojumi (angliski – adjustments) un atbalsts;
- visu pielāgojumu, kas tiks piemērots centralizētajos eksāmenos, saraksts;
- kompensējošie pasākumi, kas tiks nodrošināti skolēnam;
- datums, kad speciālās izglītības pakalpojumi tiks uzsākti, kā arī šo pakalpojumu paredzamais ilgums.
Citiem vārdiem – IIP ir skaidri jānorāda, cik bieži, cik ilgu laiku un kur skola nodrošinās skolēnam specifiskus pakalpojumus un programmas pielāgojumus, un kad šie pakalpojumi un pielāgojumi sāksies. Beidzot vidējo izglītību, IIP katram skolēnam ar speciālām vajadzībām ir jānorāda pārejas pakalpojumi, kas skolēnam būs nepieciešami, turpinot tālākizglītību – augstākajā vai profesionālajā izglītības iestādē.5 Te uzreiz gan jāpiebilst, ka Latvijā nepastāv IIP pēctecība pat sākumskolas līmenī – skolēna nākamā skola nekādā veidā netiek informēta par to, kas ir darīts iepriekšējā skolā un kādā līmenī ir skolēna akadēmiskās prasmes. Vairumā gadījumu skolēna nākamā skola sāk visu izziņas procesu no nulles, nereti ar negatīviem komentāriem par skolēna zemo prasmju līmeni un draudiem par to, ka šī skola “nestrādā ar tādiem bērniņiem”, ka skolēnam ir jāmeklē cita skola. Šī attieksme atspoguļo Latvijas skolu pseidopārliecību, ka kaut kur valstī pastāv skolas (vai speciālisti), kas it kā spēj uzlabot skolēnu ar disleksiju prasmes. Vai – precīzāk – tā ir skolu nevēlēšanās ieguldīt darbu skolēnā, kas prasīs vairāk resursus. Šī attieksme un arī tiesiskā procedūra izriet no tā, ka valstī pastāv divu plūsmu izglītība – vispārējā un speciālā, un skolas ir iemācītas, ka katrs skolēns, kas var izradīties kaut kādā veidā apgrūtinošs, ir jāizspiež no meinstrīma izglītības uz speciālo, pat ja tā ir pilnīgi neefektīva. Mēs no LDB esam pieredzējuši gadījumus, kad skolēnu ar izteiktiem lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem (skolēns praktiski nelasa) vispārējās izglītības skolas degradē pat līdz garīgajai atpalicībai, kā vienīgo iespēju turpināt izglītību norādot skolas, kurās māca pēc programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Ir jābūt spēcīgai saiknei starp IIP un to, kas notiek klasē. IIP mērķiem un uzdevumiem ir jāietver visi aspekti, kuros skolēns nevar pilnīgi gūt labumu no standarta apmācības programmas. IIP realizācija sākas tiklīdz IIP ir izstrādāts, uzrakstīts un visi IIP komandas biedri to ir parakstījuši. Plānā var tikt veiktas nelielas izmaiņas attiecībā uz mērķiem un uzdevumiem mācību gada laikā, bet būtiskas izmaiņas (par pakalpojumiem u. c.) ir jāapstiprina visai IIP komandai, par to rakstiski informējot visus iesaistītos.
Ļoti svarīga ir komunikācija starp skolēna vecākiem un profesionāļiem. Vecāki var dalīties ar būtisku informāciju par skolēna iespējamām problēmām ar sagatavoto IIP. Ja jaunietim skolā rodas grūtības, vecāki var zināt to cēloņus un piedāvāt risinājumus.
Labākajā gadījumā skolā ir IIP komandas koordinators. Ja tāda nav, tad kādam skolas pārstāvim ir jākoordinē un jāuzrauga pakalpojumu kvalitāte. IIP noteikto pakalpojumu nodrošināšanā var būt iesaistīti daudzi cilvēki, un ir svarīgi, lai tie tiktu nodrošināti skolēnam tajā laikā, kurā tie ir norādīti IIP. Tas, vai IIP visi paredzētie pakalpojumi, sākot no speciālās izglītības un papildu apmācības līdz kompensējošiem pasākumiem un modifikācijām, kas aprakstītas IIP, tiek nodrošināti atbilstošā kvalitātē, regularitātē un vietā, ir jāpārrauga kādam no IIP komandas.
Lai sekotu, vai skolēns sasniedz paredzētos mācību gada mērķus, ir jāsagatavo ziņojumi par skolēna izaugsmi. Tie jādara zināmi visām iesaistītajām pusēm. Ja vecāki šādus regulārus ziņojumus nesaņem, viņiem tie ir jāpieprasa skolai. Progresa ziņojumos ir jāatspoguļo skolēna stiprās puses, kā arī vecāku apsvērumi par skolēna sākotnējo un neseno izvērtējumu rezultātiem, tāpat arī skolas un centralizēto eksāmenu rezultāti.6
Skolēnam ar disleksiju nav jājūtas vienam, cīnoties ar tās sagādātajām grūtībām. Ir svarīgi, lai bērns un jaunietis skolā sajustu sapratni un atbalstu. IIP veidošanas un izvērtējuma situācijas ir brīži, kad izteikt skolēnam ar kādu SMT atzinību par viņa centību un sasniegumiem.
