6. nodarbība: Novērtējums – Kā progresē jūsu skolēnu lasītprasme?
Pat ja skolēns tiek mācīts lasīt, izmantojot visus iepriekš nosauktos lasīšanas komponentus, ir ļoti svarīgi regulāri kontrolēt skolēna lasītprasmes līmeni, īpaši jaunākajās klasēs. Nav pietiekami, ja skolēna lasītprasmi novērtē vienu, divas reizes mācību gadā. Skolēna lasītprasmes novērtējumam ir jābūt biežam, uz normām balstītam un rezultātiem jātiek dokumentētiem.
Lasītprasmes novērtējums var būt ļoti vienkāršs – skolotājs klausās, kā skolēns lasa saistītu tekstu, un fiksē pareizi izlasītus vārdus minūtē. Lasīt var arī vairākas minūtes, bet beigās aprēķina pareizo vārdu skaitu vienā minūtē. Katra individuālā skolēna izlasīto vārdu skaitu salīdzina ar citiem bērniem klasē. Ja kāda konkrēta skolēna rezultāts ir būtiski zemāks nekā vidēji citiem klasē, tad šim skolēnam ir jāmāca lasīt vairāk un intensīvāk.
Valstīs, kur lasītprasmes attīstībai tiek ļoti akurāti sekots, skolēniem, kuri lasa zem vecuma/klases normas, tiek nodrošināta papildu lasītapmācība. Parasti tās ir četras nedēļas četras vai piecas reizes nedēļā pa 40 minūtēm katru dienu. Vairums skolēnu ļoti uzlabo savu lasītprasmi pēc šāda intensīva kursa. Tiem skolēniem, kuru lasīšana būtiski neuzlabojas, kurss tiek atkārtots vēl četras nedēļas.
Tiek uzskatīts, ka skolēnam ir disleksija, ja viņa lasītprasme ir 1,5 standartnovirzes no vecuma/klases normas vai divas klases zem viņa vecuma. Citi veidi, kā kvantitatīvi izteikt disleksiju, ir procentilēs un procentos – ir valstis, kur uzskata, ka skolēnam ir lasīšanas traucējums, ja viņš lasa 20 procentilē vai zem 70% no citu snieguma. Tā tas ir, piemēram, Norvēģijā, – tur katrs vidusskolēns, kura rezultāts ir 70 un mazāk procenti lasīšanas skrīninga testā, saņem pedagoģisku palīdzību.
Valstīs, kurās nav lasīšanas un valodas normu, skolotājiem ir jāvāc pašiem savi dati, lai redzētu un atpazītu tendences skolēnu lasīt un rakstīt prasmēs, un lai savlaicīgi pamanītu tos skolēnus, kuru sniegums ir netipiski zems.
Šeit pievienojam tabulu ar ASV lasīšanas tempa (pareizi vārdi minūtē) rezultātiem, izteiktiem procentilēs. 50tā procentile veido normu, 90tā ir ļoti labie lasītāji un 25tā norāda uz tiem skolēniem, par kuriem ir jāsāk satraukties. Protams, mēs nevaram uzskatīt, ka Latvijas skolēnu rādītāji lasīšanas tempā ir tādi paši, bet tendenci ASV dati parāda. Šie skaitļi ļauj izdarīt dažus secinājumus – 1) skolēnu lasītprasme 1. klases rudens semestrī, sākot lasīt saistītu tekstu, attīstās ļoti strauji (no 0 uz 29 vārdiem minūtē) un 2) cik liela atšķirība ir starp 50to un 90to procentili.
- attēls. Lasīšanas ātrums – pareizi vārdi minūtē
(No 2017 Hasbrouck & Tindal Oral Reading Norms)

