5. nodarbība: Disleksijas mazināšanas metodes
Disleksijas mazināšanā ir tikai divas metodes – 1) lasītapmācība, kas mazina skolēna vājo lasītprasmi un mēģina viņa lasīšanas līmeni pietuvināt vecuma normai, un 2) kompensācijas veidi jeb pielāgojumi (angliski – accommodation), kas ļauj piekļūt mācībām un dzīvei nepieciešamajai informācijai. Attīstītajā pasaulē galvenie kompensācijas veidi ir asistīvās tehnoloģijas/IKT (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas), kas ļauj cilvēkiem klausīties tā vietā, lai lasītu, un diktēt savu tekstu ierīcēm, tā vietā lai rakstītu pats vai vismaz izmantot teksta labošanas rīkus, kas labo pareizrakstības, gramatikas un arī stila kļūdas.
Lasītapmācība
Mūsdienās daudzās valstīs ir uzkrātas pētnieciski apstiprinātas un praksē pierādītas metodes un zināšanas par to, kā mācīt lasīt. Šī izpratne iegūta, pateicoties ļoti labiem pētījumiem, kas veikti alfabētiskajās valodās, t.i., valodās, kuru pierakstā noteiktu valodas skaņu apzīmē viens vai vairāki burti.
Tātad alfabētiskās valodas ir tās, kuras valodas skaņu attēlošanā izmanto simbolus, kurus sauc par burtiem. Arī latviešu valoda ir alfabētiskā valoda. Ja jūsu skolēns saprot valodu, viņš var apgūt lasītprasmi, iemācoties saskatīt latviešu valodai raksturīgo īpašo sakarību starp burtiem un skaņām.
Amerikāņu zinātnieki Viljams Tanmers un Veslijs Hūvers (W. E. Tunmer & W. A Hoover) savā 1992. gadā veiktajā pētījumā ir analizējuši to, kā cilvēki iemācās lasīt, un definējuši, kādas kognitīvas prasmes ir iesaistītas šajā procesā. Lai arī lasīšanā ārkārtīgi nozīmīgas ir kognitīvās un izziņas prasmes un fiziskās spējas (piemēram, orientācija, acu kustības), šo vispārējo spēju attīstīšana vien neļauj iemācīties lasīt. Lasīšana ir specifiska, kompleksa prasme, kas katram bērnam ir jāmāca no pamatiem un ļoti sistemātiski. Tādēļ ir ļoti svarīgi apzināties, ka lasīšanu iemāca lasot, bet rakstīšanu – rakstot; tās nevar apgūt, darot ar lasīšanu un rakstīšanu tieši nesaistītas lietas – trenējot kognitīvās vai fiziskās prasmes izolēti. Tāpat lasīt un rakstīt prasmi nevar ne apgūt, ne uzlabot, nodarbojoties ar smilšu vai mākslas terapiju, trenējot līdzsvaru un acu kustības vai arī ievērojot kādu īpašu diētu. Diemžēl šādi nepamatoti ieteikumi cirkulē gan pedagoģiskajā, gan populārajā literatūrā, arī Latvijā, arī it kā cienījamu apgādu izdevumos.
2000. gada ASV Nacionālās lasītprasmes grupas ziņojums
- gadā ASV sadarbībā ar Valsts bērnu veselības institūtu tika izveidota valdības speciālistu grupa, ko nosauca par Nacionālās lasītprasmes grupu (turpmāk tekstā – NLG). Šīs grupas eksperti veica metapētījumu par lasītprasmes apguvi, izvērtējot vairāk nekā 100 000 pētījumu. Trīs gadus NLG pārskatīja visus nozīmīgos, labāk izstrādātos un svarīgos pētījumus par labu lasītapmācību.
Svarīgākais slēdziens NLG 2000. gada ziņojumā bija tas, ka vienīgā efektīvā pieeja lasītprasmes mācīšanā ir tieša specifiskā lasītapmācība (angliski – direct specific reading instruction) – fonoloģijā balstīta lasītapmācības metodika, kuru veido pieci lasīšanas procesa komponenti un apmācības metodes, kas īpaši pielāgotas katra konkrēta skolēna vajadzībām.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka lasītapmācības – mācīšanas un mācīšanās – galvenais mērķis ir saprast tekstu, t. i., lasītā izpratne (angliski – reading comprehension). Lasīšanai nav cita mērķa, kā saprast to, kas ir izlasīts.
Pieci efektīvas lasītprasmes komponenti
Iepazīstoties ar ļoti daudziem pētījumiem par lasītprasmi un izvērtējot visus lasīšanas procesa komponentus, NLG secināja, ka galvenie lasīšanas procesa komponenti ir šādi:
- Fonemātiskā dzirde – lasītājs saprot, ka vārdi sastāv no atsevišķām skaņām jeb fonēmām, un cilvēkam piemīt spēja šīs skaņas nošķirt un ar tām rīkoties (manipulēt). Šī spēja ir alfabētiskā principa pamatā; alfabētiskais princips, ko apgūst lasītprasmes apguvējs, nozīmē, ka katru valodas skaņu reprezentē viens vai vairāki burti.
Metodes vājas fonemātiskās dzirdes uzlabošanai
- Iemāciet bērnam atpazīt skaņas runātos vārdos – lūdziet nošķirt un nosaukt pirmo, otro, pēdējo utt. skaņu vārdā. Sāciet ar īsiem un vienkāršiem vārdiem, izrunājiet tos, uzsverot un pārspīlējot katru skaņu. Tad lūdziet bērnu nosaukt noteiktu skaņu. Sāciet ar pirmo un/vai pēdējo skaņu vārdā. Kad bērnam izdodas tās precīzi atpazīt, izvēlieties skaņas vārdu vidū. Katru uzdevumu atkārtojiet daudzas reizes – bērni labāk mācās tad, ja mācību metodes viņiem ir pazīstamas un ierastas.
- Iemāciet bērnam nošķirt skaņas vārdā (lai to izdarītu, bērnam vēl nav jāpazīst burti). Nosauciet īsu, vienkāršu vārdu, izrunājot to skaidri un lēni, pēc tam lūdziet nošķirt visas skaņas, ko bērns vārdā saklausījis!
- Iemāciet bērnam sapludināt skaņas vārdā! Nosauciet atsevišķas īsa, vienkārša vārda, piemēram, ‘suns’, skaņas, katru skaņu izrunājot lēni un pārspīlēti, kā arī ar pirkstiem parādot skaņu skaitu – /s/-/u/-/n/-/s/.
- Kad bērns spēj sadalīt skaņās un sapludināt īsus un vienkāršus vārdus, turpiniet ar garākiem vārdiem! Šīs metodes palīdzēs bērnam saprast, ka ikviens vārds sastāv no skaņu savienojumiem un katru skaņu reprezentē burts vai burtu kombinācija.
- Fonika ir spēja sasaistīt un attēlot katru valodas skaņu ar burtu vai vairākiem burtiem. Bērnam būtu jāsaprot, ka vārdi veidojas no atsevišķu skaņu kombinācijām. Cilvēks, kas ir to aptvēris, var viegli nosaukt pa skaņām vārdus, ko nekad agrāk nav ne redzējis, ne dzirdējis.
Metodes fonikas zināšanu uzlabošanai
- Ļoti skaidri iemāciet bērnam, kādi burti vai burtu kombinācijas attēlo katru valodas skaņu!
- Kad bērns sāk mācīties angļu valodu, iemāciet, ka angļu valodā dažas skaņas var attēlot ar dažādām burtu kombinācijām. Izmantojiet angļu valodas mācību grāmatu, kas māca tieši foniku.
- Lasīšanas temps (angliski – fluency) – tā ir spēja dekodēt tekstu (atšifrēt rakstu zīmes) precīzi, ātri un ar saturam atbilstošu izteiksmi.
Metodes lasīšanas tempa uzlabošanai
- Efektīvs veids, kā padarīt lasīšanu raitāku, ir atkārtota lasīšana prasmīga lasītāja vadībā (angliski – monitored reading). Tas nozīmē, ka bērns lasa to pašu tekstu vairākas reizes, līdz spēj to izlasīt bez kļūdām. Vispirms prasmīgais lasītājs nolasa bērnam priekšā izvēlēto tekstu (tam ir jāatbilst bērna funkcionālajam lasītprasmes līmenim – t. i., šajā tekstā bērnam nebūtu jākļūdās vairāk kā 10 reizes 100 vārdos). Tad prasmīgais lasītājs seko bērna lasījumam un atzīmē visas kļūdas. Pēc tam prasmīgais lasītājs kopā ar bērnu pārskata kļūdas un palīdz izlasīt vārdus pareizi. Tad bērns vēlreiz izlasa to pašu tekstu. Tas palīdz bērnam automātiski uztvert un lietot dotā teksta vārdus – lai tas notiktu, cilvēkam ar disleksiju nepieciešams vārdus redzēt un izlasīt vairāk reižu nekā vidusmēra lasītājam. Var gadīties, ka teksts jālasa piecas līdz astoņas reizes, līdz skolēns to var izlasīt bez kļūdām.
- Vārdu krājums – tie ir vārdi, kas cilvēkam jāzina, lai spētu noteiktā valodā sazināties un lasīt. Vārdu krājumam ir divas daļas – mutiskais vārdu krājums un lasīšanas vārdu krājums. Vārdu krājums ir ļoti svarīgs, lai izprastu lasīto tekstu, – nesaprotot daudzus vārdus, nav iespējams saprast, kas ir izlasīts.
Vārdu krājuma palielināšanas metodes
- Skolēna vārdu krājumu jūs varat palīdzēt paplašināt tieši vai netieši. Tieši – tas nozīmē, ka jūs palīdzat to jauno vārdu un terminu apgūšanā, kuri parādās mācību grāmatās un vārdnīcās. Netiešais veids, kā paplašināt skolēna vārdu krājumu, ir lasīt viņam priekšā vai arī skolēnam pašam lasīt daudz un intensīvi (kas skolēnam ar disleksiju nav tik vienkārši).
- Vēl viens veids, kā paplašināt vārdu krājumu, ir izmantot mācību audio grāmatas vai daiļliteratūras audio grāmatas. Abējādi var darboties, arī izmantojot runas sintezatoru, gan bērna dzimtajā valodā, gan tajās svešvalodās, kuras bērns jau prot.
- Teksta izpratne ir galvenais iemesls, kālab mēs lasām, jo bez izpratnes nemaz nav jēgas atšifrēt vārdus. Mēs lasām tālab, lai saprastu!
Metodes izpratnes uzlabošanai
- Mudiniet skolēnu pamanīt nesaprotamus vārdus, frāzes, teikumus vai rindkopas! Lai spētu noteikt, kur atrodams nesaprašanas cēlonis, skolēnam jāprot identificēt nesaprotamā teksta fragmenta sākumu – tad prasmīgais lasītājs var šīs teksta daļas paskaidrot.
- Vēl divi efektīvi paņēmieni izpratnes uzlabošanai ir jautājumu uzdošana par tekstu un atbildēšana uz jautājumiem. Lieciet bērnam izdomāt jautājumus par nupat izlasīto tekstu un uzdot tos citiem! Tieši tāpat tekstu izprast palīdz arī atbildēšana uz citu izdomātiem jautājumiem.
VLG grupas darbs ļāva secināt, ka labā lasītapmācības programmā vai mācību programmā vajadzētu iekļaut nodarbības, kas attīsta sešas pamatprasmes:
- skaidrai fonēmiskās dzirdes trenēšanai;
- sistemātiskai fonikas un skaņošanas mācībai;
- lasīšanas tempa uzlabošanas metodēm;
- izpratnes uzlabošanas paņēmieniem;
- kontrolētai lasīšanai balsī;
- vārdu krājuma paplašināšanai.
(Avots: The 2000 National Reading Panel (USA) Report (NICHD, 2020)
Tātad jebkurai efektīvai lasītapmācības programmai vajadzētu ietvert visas piecas lasīšanas procesa sastāvdaļas un vingrināt visas sešas prasmes. Ja kāda no šiem komponentiem trūkst vai arī ar to netiek strādāts tieši, var gadīties, ka lasītapmācības programma nebūs tik efektīva, kā tai vajadzētu būt.
Citas lasītapmācības metodes
ASV ir izstrādātas vairākas lasīt mācīšanas metodikas, kas izmanto šos pašus iepriekš uzskaitītos lasītapmācības komponentus un metodes. Dažas no tām ir Lindamood-bell, Barton, Wilson, arī vienkārši un tieši Orton-Gillingham. Tāpat citās valodās pastāv uz līdzīgiem principiem veidotas lasītmācīšanas metodikas, kuras tiek izmantotas, mācot skolēniem ar disleksiju lasīt un rakstīt.
